Psihodrāma

moreno

J.L.Moreno

J.L. Moreno dzimis 1889. gadā Bukarestē, Rumānijā ebreju ģimenē. Viņa tēvs Nissims Moreno Levi bija ceļojošs tirgotājs, kurš maz laika pavadīja kopā ar ģimeni. Interesanti, ka Nissims Moreno dzimis 1856. gadā – tajā pašā, kad Z.Freids. Māte – Polīna Janku bija ieguvusi tiem laikiem labu izglītību katoļu konventa skolā. Jakobs Levi bija pirmdzimtais un viņam bija īpaši tuvas un siltas attiecības ar māti.

Prom esošais tēvs un tuvās attiecības ar ebrejiskajā un katoliskajā tradīcijā izglītoto māti atstāja lielu ietekmi uz turpmāko Jakoba Levi pasaules izjūtu un pieredzi. Pirmkārt – uz savas identitātes apzināšanos. Būdams pieaudzis, viņš mainīja savu uzvārdu. Piedzimis, kā Jakobs Levi, vēlāk kļuva par Jakobu Levi Moreno, t.i., sava tēva otro vārdu – Moreno, kas, starp citu, ebreju valodā nozīmē “skolotājs”, pieņēma par savu uzvārdu. Tādējādi kļūdams par jaunas dzimtas aizsācēju. Vēlāk citi viņa radinieki – brāļi un māsas arī pārtapa par Moreno.

Par savu piedzimšanu Moreno stāstīja mītu, ka esot dzimis uz kuģa, naktī, vētras laikā un tas noticis 1892. gadā. Šis gads ir zīmīgs ar to, ka nāca pasaulē viņa brālis Viljams, ar kuru viņam bija vistuvākās attiecības un kurš vēlāk finansiāli atbalstīja dakteri Moreno ( jau ASV). Kā zināms, pirms 400 gadiem – 1492., Kristofers Kolumbs devās pāri okeānam rietumu virzienā, lai atklātu jaunu jūras ceļu uz Indiju. Uz viņa burinieku klājiem bija samērā daudz ebreju. Tas bija laiks, kad Spānijā ebrejus sāka vajāt, un liela daļa šīs tautas devās bēgļu gaitās – arī uz rietumiem – pāri Vidusjūrai uz Turciju, vēlāk – uz Rumāniju. Strap viņiem bija arī Moreno senči.

Apmēram viena gada vecumā Moreno smagi saslima. Viņu mājās iegriezās čigāniete, kas ieraudzīja mazo, drudzī kaistošo zēnu gultiņā un pareģoja mātei – “Šis bērns kādu dien` kļūs par lielu vīru un ļaudis no visas pasaules nāks viņu apciemot…” Polīna audzināja savu puisēnu ļoti īpaši – it kā viņam nākotnē būtu lemts kļūt par ko līdzīgu mesijai.

1895. gadā Moreno ģimene pārceļas uz Vīni. Šis periods saistās ar kādu Moreno atmiņu – “pirmo psihodrāmu”. Apmēram 6 gadu vecumā – kādu dien` Jakobs bija atstāts mājās viens , spēlējoties ar kaimiņu bērniem. Viņš ierosināja spēlēt eņģeļos. ‘’Kurš būs Dievs?’’ “Es”- sacīja Moreno, uz galda salikdams krēslus citu virs cita. “Es varu lidot!”- izsaucās “Dievs”, un, krizdams, salauza roku. Vēlāk Moreno psihodrāmu dēvēja par “kritušo eņģeļu” terapiju.

1909. gadā, kad ģimene dzīvo Hemnicā , Vācijā, Moreno viens pārceļas atpakaļ uz Vīni un iestājas Vīnes Universitātē, uzsākot filozofijas studijas, pēc tam – studē medicīnu.

1917. gadā iegūst medicīnas doktora grādu. Šajā periodā Moreno rada psihodrāmas filozofiskos pamatus – publicē darbus ( sākumā anonīmi, poētiski filozofiskā formā ), kā arī pirmās psihodrāmas un grupas terapijas akcijas – uz ielām un teātros.

Moreno darbībā

1919. gadā uzsāk ārsta praksi nelielā Austrijas kalnrūpniecības pilsētiņā Bad Foslavā ( Bad Vōslau). Šajā laikā tiek aprakstītas pirmās psihodrāmas sesijas ar individuāliem pacientiem.

1925. gadā Moreno pārceļas uz dzīvi ASV. Amerikā viņš turpina attīstīt psihodrāmu, nododas sociometrijas pētījumiem un attīsta grupas psihoterapiju.

1936. gadā Bīkonhillā ( Beacon Hill) , Ņujorkas štatā, atver sanatoriju, kas kļūst par psihodrāmas terapijas un izglītības centru. Moreno ASV un citur pasaulē ir daudz sekotāju. Viņš devis ievērojamu ieguldījumu Amerikas un pasaules psihiatrijas, socioloģijas un grupas psihoterapijas attīstībā.

Moreno mirst 1974. gadā.

Viņam ir divi bērni – meita Regīna un dēls Džonatans.

Materiālu tulkojis un sagatavojis Agris Palkavnieks.